Pirmā visu iesaistīto pušu tikšanās aizvadīta 4. janvārī, kad jauniešiem bija iespēja gūt zināšanas par zaļumu Eiropas mērogā un publiskajā vidē bieži dzirdamo Zaļo kursu, kā arī lauzt dažādus mītus par to un izprast bioekonomikas lomu nākotnē.
Projekta “Dzīvot zaļi?!” aktivitātēs iesaistīti pedagogi un skolēni no O.Kalpaka Liepājas 15. vidusskolas, Liepājas Liedaga vidusskolas, Daugavpils Valsts ģimnāzijas, Daugavpils 13. vidusskolas, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas, Rēzeknes 2. vidusskolas, Rīgas Ziepniekkalna vidusskolas, Rīgas 96. vidusskolas, Rīgas 22. vidusskolas, Rīgas Rīnūžu vidusskolas, Rīgas 71. vidusskolas un Rīgas 25. vidusskolas.
Lai skolēniem un jauniešiem radītu priekšstatu par zaļās dzīvošanas daudzajām šķautnēm, Eiropas Zaļo kursu, tā mērķiem un ietekmi uz sabiedrību un meža nozari stāstīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš atzina, ka cilvēcei nevienā tās attīstības posmā nav izdevies dzīvot saskaņā ar dabu un, iespējams, šodien pasaule par to domā un rīkojas vairāk, nekā jebkad agrāk. Turklāt nevis izglītošana par klimata pārmaiņām būs izšķirošā, kas liks mainīties patērētājiem, bet gan cenu pieaugums un dārdzība.
Savukārt LLU profesors Aigars Laizāns skaidroja, kas ir bioekonomika un kā gudra un zinātnē balstīta bioresursu izmantošana palīdzēs zaļai dzīvošanai. Viņaprāt, tas ir vienīgais risinājums, kā cilvēcei izķepuroties no pusaudžu attīstības posma un pieaugt, turklāt aktīva darbība ir jāgaida ne tikai no valstu valdībām, bet katra planētas iedzīvotāja.
Savā pieredzes stāstā, kā var veiksmīgi bioloģiski saimniekot lopkopībā, radot mazāku ietekmi uz vidi, ar skolēniem dalījās SIA “Tauri” līdzdibinātājs Gunārs Vīgants.
Kopīgi ar lektoriem skolēni un pedagogi dalījās savos viedokļos, ko viņiem nozīmē zaļa dzīvošana. Bieži tika minēta lietderīga resursu izmantošana, atkritumu šķirošana, koku stādīšana, zaļo resursu taupīšana, veselīga ēšana, veselība, elektroauto izmantošana un dabai draudzīgu materiālu izmantošana. Kā skaidroja lektori, lielākā daļa no skolēnu minētajiem piemēriem norāda uz nepieciešamību mainīt sabiedrības uzvedību un pat atteikties no kādu preču un pakalpojumu patēriņa.
