“Senajā Romā tēlniecība galvenokārt aprobežojās ar vēsturiskiem reljefiem un portretiem. Grieķijas sportistu plastiskās formas vienmēr tiek pasniegtas atklāti. Ja grieķu meistari apzināti pārtrauca attēlot īpašo īpatnību unikalitāti, lai nodotu personas – dzejnieka, oratora vai valdnieka – plaši saprotamo būtību, tad romiešu meistari skulpturālajos portretos koncentrējās uz personas personiskajām, individuālajām īpašībām.” [Voščina A.I. Antīkā māksla]
Mūsu skolēnu attieksme pret paraugiem ir pozitīva. Tie veido pieredzi, bagātina viņu iztēli, fantāziju, radošumu. Sākumā skolēni vēro paraugu, pēc tam tas palīdzēs viņiem pašiem atrast kaut ko savu. Svarīgi ir redzēt citu rakursu, dzirdēt citu ideju, lai spētu atrast savu ceļu. Citiem skolēniem tas šķiet pozitīvi, citiem – traucē, jo ierobežo pašu fantāziju.
Mani novērojumi liecina, ka ideju radošajai darbībai skolēni biežāk gūst no kāda notikuma, literārā darba, datora spēles, kinofilmas, mūzikas vai dziesmas. Šodien skolēnu darbi ir saistīti ar tēlniecību un mēģinājumu radīt savu “Portretu”.
Vizuālās mākslas skolotāja
Inga Tkačenko
